Jau sen par šo gribēju uzrakstīt, kad jaunajā žurnālā “Mans Mazais” ar izbrīnu izlasīju Dr. med. Zigurda Zariņa vērtējumu pelmeņiem, kur viņš cita starpā saka, ka “Reizēm man jautā, kas ir tā mehāniski atdalītā gaļa. Nav te nekādu noslēpumu, vienkārši no kauliem atdalīta gaļa!”. Gluži tik vienkārši vis nav, un arī par gaļu to grūti nosaukt – paskatieties, kā slavenais britu pavārs Džeimijs Olivers uzskatāmi demonstrē tās iegūšanu:
Tātad, mehāniski atdalīta gaļa (vistas, jo cūku un liellopu gaļu šādi “atkaulot” cilvēku pārtikas patēriņam jau kādu laiku ir aizliegts) ir samalts karkass kopā ar cīpslām u.c. atkritumiem, kuri pēc tam izspiesti cauri sietam, lai tādējādi atdalītu kaulu krikumus. Atlikums ir sārta žurga, ko var samaisīt ar krāsvielām, sāli, garšas pastiprinātājiem u.c. E, un tad pārdot patērētājiem kā “nagetus” vai desas. Gaļas pārstrādātāji to ar prieku dara, jo tā ir lēta zemākās kvalitātes izejviela!
Pieticīgi izsakoties, šādam produktam nav augsta uzturvērtība, bet lielo piedevu skaita dēļ iespējamas nevēlamas blaknes, īpaši bērniem, tāpēc produktus, kuros ir mehāniski atdalīta gaļa, aizliegts iekļaut ēdienkartēs slimnīcās, bērnudārzos un citās izglītības iestādēs. Šo normu ievērošanu kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests, kas pirms pāris dienām atrada pārkāpumus – tajā skaitā mehāniski atdalīto gaļu – vairākos Jūrmalas bērnudārzos (ziņa portālā DELFI, oriģinālais ziņas avots – video, LNT raidījums TOP 10, 09.03.2014.). Raidījuma sižetā (sākas ar 20. minūti) par mehāniski atdalītas gaļas un piedevu kaitīgumu runā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas dietoloģe Diāna Lagzdiņa, bet īpaši interesanta ir bērnudārza produktu piegādātāju komentārs: kā lai mēs zinām, ka produkti domāti bērniem? varbūt audzinātājām, vai suņiem un kaķiem?
Par mehāniski atdalīto gaļu (saīsināti MAG) ir rakstījusi arī Sandra blogā ar feinu virsrakstu “Kur palika gaļa?”, bet šeit pieejama zemnieku saimniecības “Kunturi” veidota tabula, kurā parādīts, kā veidojas gaļas izstrādājumu cena (pēc viņu datiem, mehāniski atdalīta vistas gaļa ražotājam izmaksā 35 santīmi jeb 50 eirocenti kilogramā).
Īsumā – mehāniski atdalīta jeb atkaulota gaļa faktiski ir atkritumi, ko ar likumu aizliegts pasniegt bērnudārzos un bērnudārzos. Kā lēta izejviela kopā ar neskaitāmiem E tā slēpjas pelmeņos, desās, cīsiņos, nagetos u.c. gaļas izstrādājumos, ko iecienījuši bērni. Problēma, kā to uzskatāmi demonstrē Džeimija Olivera video, ir bērnu nespēja vienmēr iedziļināties saturā un pašiem atšķirt labu mantu no sliktas – īpaši, ja produkts glīti noformēts un to reklamē atpazīstami multeņu varoņi. Iedziļināties un lasīt sīko druku uz pārtikas iepakojuma pirms izlemt, ar ko barot sevi un savus bērnus, ir mūsu – pieaugušo – uzdevums.
Liels paldies par šo. Nezināju. Pelmeņus mēs relatīvi bieži ēdam, tātad turpmāk vēl rūpīgāk jālasa sastāvs (līdz šim pievērsu uzmanību galvenokārt tam, cik procentus gaļas pildījums sastāv, un lai nav daudz pārtikas piedevu.)
“Kopā ar cīpslām un citiem atkitumiem…”
Kas tieši slikts ir cīpslās, un ko tu sauc par atkritumiem? 🙂 Ādu?
Ho-ho-hō!
Krista, gluži manas domas, lasot Mans Mazais! Un arī uzreiz atcerējos par Džeimija performanci, kad viņš demonstrēja, kā gatavo nagetus 🙂 Vajadzētu šo video vakara ziņās vienu reizi parādīt, lai cilvēki iemācītos lasīt, kas rakstīt maziem burtiem uz iepakojuma.
Žēl, ka gaļa vispār tiek uzskatīta par kaut ko ēdamu un pat vēlamu..jo īpaši bērniem..
Paldies par atgādinājumu un info precizēšanu.
Es palieku pie uzskata, ka gaļa (un noteiktos dauduzmos arī gaļas produkti) ir jāēd (pārsvarā – jo garšīga 🙂 ), tikai rūpīgi jālasa iepakojumi!
Un kāpēc tieši cīpslas, savienotājaudi un āda būtu atkritumi? Tāpēc, ka mēs tā esam ieaudzināti?
Ja arī mehāniski atdalītajā gaļa nav veselīga, ir tieši pievienoto piedevu dēļ, bet laikam pietrūkst zināšanu, lai to kaut cik pamatotu vai skaidrotu. Līdz ar to sanāk tāda biedēšana, tā vietā lai būtu tiešām informatīva
Jo vairāk uzzini par gaļas industriju (un tai radniecīgajām), jo šķērmāk paliek ap dūšu, turklāt visvisādās nozīmēs…
Piekrītu Kasparam – kas slikts ir ādā un cīpslās, pat saslacinātos kaulos? Vai tas, ko mēs uzņemam pēc tam tablešu formā kā glikozamīnu, kolagēnu, kalciju utt.?
Drīzāk tiešām problēma ir klāt pievienotajos mēslos.
No trešās puses – cik mīlīgs nosaukums – mehāniski atdalīta. Zinot latviešu valodu, primais priekšstats tik tiešām ir par gaļu, ko ar nazīti atdala no kauliem… Šo vajadzētu saukt par gaļas suspensiju. Būtu precīzāk.
Patiesībā ēšanas tradīcijas ir ļoti dažādas, vieniem ēst dzīvnieku kuņģi, tesmeni, pautus vai acis ir delikatese vai vismaz normāla ēdmaņa, citiem dīvaini vai pretīgi. Šoreiz gan bija stāsts par to, kurš izdomāja mehāniski atkauloto masu saukt par gaļu.
Cīpslas, plēves, kauli un āda, manuprāt, nav gaļa. Problēma nav šīs lietas ēst – es pati no vistu kauliem regulāri vāru buljonu, dažreiz pat tos speciāli pērku šai vajadzībai. Problēma ir tā, ka pārtikas ražotāji šīs viszemākās kvalitātes izejvielas mēģina mums iemānīt kā gaļu, nokrāsojot un sasmaržinot to, lai tā kļūtu aptītelīga, un to varētu dārgāk pārdot. Panākumi ir labi – par spīti aizliegumiem ir uzņēmēji, kas mēģina bērnudārziem iesmērēt mazāk kvalitatīvu produktu. Atrodas dakteri, kas bērnu žurnālos slavē pelmeņus un izliekas (vai tiešām nezin?!), kas ir MAG un kāpēc tas ir nevēlama bērnu uzturā. Bērni, savukārt, ēdīs jebko atpazīstamu, piemēram, nageta vai cīsiņa formā. Lūk, par ko ir stāsts.
Tajos Olivera naggetos gaļa nav “discusting and gross”. Tā ir kaut kāda samaitāta fantāzija, ka viss, kas nav spārni, kājas un krūtiņa ir pretīgs. Man vistas karkass noteikti neškiet pretīgs. Eļļā pārmērcēti naggeti, gan.
Interesanti, Džeimija Olivera naggetos gałas vispār nav –
tie pilnībā pagatavoti no vistas karkasa, ādas un
piedevām.
Es kaut kā nesapratu, ko Tu sauc par gaļu Olivera nagetos??? Karkass ir fantastisks zupā, bet ja gribu vistas gaļu, es nemaļu kaulus, un godīgi sakot, samalti kauli un āda nav GAĻA. Šī produkta nosaukums ir kaulu nageti, jo proporcionāli lielākā ir kaulu masa.
Tad jau mājās vārītais buljons arī ir kaitīgs (jo tur ar tiek vārīta gaļa, cīpslas, kauli). Un vārot daudz kas tai ūdenī nonāk (nav jau vairs starpība vai tas ir samalts vai vnk šīs vielas nonākušas vārītajā ūdenī), tātad arī tas ir kaitīgs un slavenās zupas, kuras tiek taisītas uz buljona bāzes ir kaitīgas!
Paldies par raksu!
Kopā ar komentāriem lika vēlreiz pārdomāt gaļas lietošanu un pagatavošanu.
Vēlreiz pārliecinos, ka vienīgais veids, kā gaļu lietot ir izvairīties no jebkādiem pusfabrikātiem, lai pati zinu, ka buljons ir buljons, un gaļa ir gaļa.
Agitai – buljons nav kaitīgs, bet nebūtu korekti buljonu saukt par gaļu.
Jā ja sieram, krējumam, vīnam parādās tas “siera izstrādājums”, tad pēdējais laiks būtu ieviest skaidrību arī ar gaļu / kauliem saistītajos terminos.
Slavenajās zupās uz buljona bāzes kaulus izņem no buljona nevis sagrauž. Bet patiesībā Krista stāsta par kaulu masu, ko maldinoši sauc par gaļu. Skumji