Majonēze

Apr 20, 2011 | Receptes, Šis un tas | 6 comments

Piekritīsiet, ka krāsainās Lieldienu olas ir pelnījušas, ka tās apēd ar paštaisītu, nevis veikalā pirktu majonēzi? Baudiet paši un dāviniet citiem!

Vielas:

2 svaigi olu dzeltenumi, vislabāk protams no lauku olām
1 tējkarote Dižonas sinepes (parastās, ne graudainās)
300 ml neitrālas eļļas – es lietoju vīnogu kauliņu, Vom Fass eļļu eksperti iesaka ņemt saulespuķu sēklu vai kādu riekstu eļļu
apmēram 50 ml  olīveļļas
puscitrona sula
šķipsniņa cukura
sāls, pipari (melnie un/vai baltie) pēc garšas

Gatavot:

Olu dzeltenumus vajadzētu ņemt istabas temperatūrā – vai nu izvelciet olas no ledusskapja laicīgi, vai arī paturiet 10 minūtes bļodā ar remdenu ūdeni. Majonēzi var kult ar mikseri statīvā jeb brīvi stāvošu mikseri, elektrisko rokas mikseri vai putuslotiņu. Esmu mēģinājusi visus trīs variantus, visi strādā, tikai pēdējais prasa vislielāko fizisko piepūli un abos pēdējos vajadzīgs kāds palīgs, kas puto, kamēr jūs lejat eļļu.

Vārdu sakot, putojamā bļodā ieliek dzeltenumus, sinepes, cukuru, sāli un piparus, un sāk kult. Pēc maza brītiņa, kad dzeltenumi kļuvuši gaišāki un palielinājušies apjomā, lēnītiņām lej klāt eļļu – sākumā tecina pa mazai drusciņai, lai vienmērīgi iejaucas iepriekš ielietais, pirms liet klāt vēl. Kad puse eļļas šādi iejaukta un masa sāk sabiezēt un līdzināties majonēzei, pārējo eļļu var sākt liet klāt mazā tērcītē, kamēr visa izlieta. Visubeidzot pielej citrona sulu un olīveļļu, visu laiku putojot, un nogaršo – vai nevajag vēl sāli un piparus, varbūt vairāk citrona sulu. Ja majonēze šķiet par biezu, var pieliet pāris ēdamkarotes silta ūdens.

Ar olīveļļu uzmanīgi – nekrītiet kārdinājumā visu receptē paredzēto eļļas daudzumu nomainīt ar olīveļļu, majonēze visticamāk sanāks zaļa un nebaudāmi rūgta (šādus draudus es izlasīju komentāros internetā, kad veicu izpētes procesu par dažādām majonēzes receptēm). Ja ir vēlēšanās majonēzei pievienot vēl kādas nebūt garšvielas, uz priekšu – sakapāti zaļumi, kaperi, ķiploks, anšovi, kas nu jums labi patīk, labāk gan ne visu vienlaicīgi, bet galvenais lai garšo!

Visās receptēs runā par briesmām, ka majonēze varot “saplīst”, t.i. ja ar joni pielej par daudz eļļas, to pēkšņi vairs nevar iemaisīt iekšā un masa neturās kopā. Man gan tā nekad nav gadījies, bet ja viņa plīst, ieteicamais ceļš kā to izlabot ir pieliet pāris karotes silta ūdens un turpināt putot, līdz masa atkal vienmērīga. Ja tas nestrādā, ņem jaunu bļodu un jaunu olas dzeltenumu, visu sāk no gala, un pa vidu pamazām pieliek klāt “saplīsušo” majonēzi.

6 komentāru

  1. ENG

    Majonēzes gatavošanai ļoti veiksmīgi var izmantot blenderi (vai tas ir tas pats brīvi stāvošais mikseris?).
    Parasti gatavoju tikai no olīveļļas un nekad nav sanākusi rūgta. Krāsa gan dažreiz ir jauki zaļganā krāsā, bet tas laikam ir atkarīgs no eļļas.
    Reizēm, ja uznāk nostaļģija pēc “latviešu mājas virtuves”, uztaisu no saulespuķu eļļas. Sanāk līdzīga majonēzei “Francis”.
    Un vēl – droši vien mani kritizēsiet, bet ikdienas lietošanai, manuprāt, bez bažām var lietot visu olu (ne tikai dzeltenumu) un sanāk ļoti labi. Citādi žēl vienmēr tos baltumus mest ārā, jo tik daudz bezē arī nesacepsi…

  2. Kristine

    Man ir absolūti nepaskaidrojami un iracionāli aizspriedumi pret svaigām termiski neapstrādātām olām, neatkarīgi no tā, vai baltumi vai dzeltenumi. Ko darīt? 😉

  3. Liga Krista

    Dižonas sinepes? Cik būtiski ir, ka tieši tās? Kādu noti tās piešķir?

  4. Krista>Ligai Kristai

    Garšas vaina – man personīgi Dižonas sinepes vislabāk garšo, tieši pareizā stipruma, kārtu labākas par jebko citu, ko esmu pirkusi, tai skaitā (diemžēl) LV ražotu. Tās arī minētas vairumā majonēzes recepšu. Ja Tev labāk garšo citas, laipni lūdzu eksperimentē uz nebēdu.

  5. Toro

    Rūgta var sanākt dēļ nekvalitatīvas olīveļas. Pilnīgi jāizslēdz “sansa” un jāskatās kāda kvalitāte ir “extra virgin”.

  6. kristine

    Recepte brīnišķīga, paldies! Tomēr manas pirmās kļūdas bija tādas, ka- pirmajā reizē sanāca brīnišķīga konsistence, bet totāli rūgta. Liku visus 200ml olīveļļu ar bazilika piedevām. Arī balzamiko etiķis šķita par stipru. Nākamajā dienā taisīju- ideāli laba garša- vīnogu kauliņu eļļa. Taču- tuvu 300 ml man apnika pa pilītei pievienot un strauji pielēju kādus 0,02ml. Un- ar šausmām vēroju, kā no skaistās biezās un garšīgās jau tikpat kā gatavās majonēzes pāri palika ūdeņaina susla. Līdz ar to gribu teikt- nelieciet visu olīveļļu (sevišķi, ja neesat drošas par tās kvalitāti)un- NEKAD nelejiet strauji klāt eļļu, pat ja visi 250 ml jau lēnām pievienoti un atlicis pavisam nedaudz.

Submit a Comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.




Ēdiena gatavošana ir dzīvības turpināšanai vitāli nepieciešama funkcija, kur prieku sniedz gan process, gan rezultāts. To var izbaudīt ar acīm, garšu, tausti, smaržu un citām maņām. Tas ir veids kā iepazīt citas kultūras. Tā ir pārsteigumu pilna radoša nodarbe, kurā dalīties ar mīļoto cilvēku. Vārdu sakot, gluži kā sekss 🙂


Jaunākie komentāri