Varbūt jūs esat kādreiz pamanījuši veikala plauktā mazu, sarkanu burciņu ar uzrakstu “Sambal Oelek”? Kad pirmo reizi sastapos ar šo kulināro terminu kādā āziešu receptē, apsmējos par smieklīgo nosaukumu un izlēmu noskaidrot, kas tas ira.

Vienkāršiem vārdiem runājot, tā ir čili pasta visellīgākajā stiprumā, kādu man nācies baudīt. Drusku precīzāk izsakoties, runa ir par mērcīti/ēdiena papildinājumu (condiment), ko pasniedz mazos trauciņos, lai tajos pamērcētu ko nu vēlas “uzasināt”. Sambala izcelsme ir Indonēzija un Malaizija, kur ir populāri vairāki sambala paveidi, piemēram sambal bajak (čili papildināts ar vēl citām garšvielām), sambal terasi (papildināts ar aromātisku garneļu pastu), bet mans iecienītākais ir sambal oelek, kas ir vienkārši saberzti sarkanie čili pipari ar visām sēklām.

Es neesmu tik rūdīta ugunsrijēja, lai šo sambalu lietotu kā mērcīti, bet vienmēr turu mājās burciņu, lai ar panāktu vēlamo asuma pakāpi āziešu ēdienos gadījumos, kad nopirktais svaigais čili pipars par nožēlošanu izrādās “neass”. Man arī labi patīk, ka sambal oelek parasti nav klāt nekādas citas garšvielas vai konservanti kā čili mērcēm (etiķis, krāsvielas, cukurs) – tikai tīrs, spīvs čili.

Lietojiet mazās devās un sargieties aiztikt acis, ja sambals ir ticis uz rokām!