Tītara cepetis

Dec 4, 2010 | Putni, Receptes | 51 comments

Cept Ziemsvētkos tītaru ir anglosakšu tradīcija, ko jau vairāk kā 10 gadus ar lielu entuziasmu esmu adoptējusi šādu iemeslu dēļ: tas ir garšīgs, liesāks nekā citas tradicionālās cepešu alternatīvas un pabaro lielu cilvēku daudzumu.

Nebīstieties tītara izmēra – uztveriet to kā lielu vistu, kam vienkārši vairāk laika jāpavada krāsnī. Ieteiktu ņemt ne mazāku tītaru par 5 kilo, jo pretējā gadījumā tam kaulu un gaļas proporcija būs pircējam diezgan nelabvēlīga. Viens no galvenajiem satraukuma iemesliem saistībā ar tītaru gatavošanu ir, ka tik cepetis nesanāk par sausu, jo tam taču krāsnī jāpavada pusi dienas! Gluži tā vis nav, ja tītaru iepriekš nomērcē garšvielu zupā. Par šo metodi (angliski: brining) uzzināju no Naidželas Losones (Nigella Lawson) pavārgrāmatas “Nigella Christmas” (lūk saite uz oriģinālo recepti viņas mājaslapā). Mērcēšanai, kas nav gluži marinēšana bet kaut kas ļoti līdzīgs, ir divi galvenie efekti: tā padara gaļu sulīgu un ievērojami saīsina cepšanas laiku. Noteikti iesaku to izmantot, jo kā saka Naidžela – cik gan sarežģīti ir dienu iepriekš ielikt tītaru spainī, apliet ar ūdeni, piemest klāt sauju garšvielas un kādu apelsīnu? Lielākais triks ir atrast mērcēšanai piemērotu vietu, jo tai jānotiek vēsā temperatūrā (ap +5 grādi) – ja tāda ir ārā, tītaru aizvākotā traukā var izlikt uz balkona vai dārzā, savukārt ja ārā ir spelgonis, jāatrod neapkurināts priekšnams, pagrabs, pieliekamais vai cita līdzīga telpa.

Vielas:

Izķidāts tītars, kam nogriezts kakls un spārnu galiņi
Iesaku ņemt 5 līdz 7,5 kg smagu Latvijā audzētu putnu* (7,5 kg tītars pabaro 10 cilvēkus)

Garšvielu “zupai”:
250 g rupjais jūras sāls vai 125 g parastais smalkais sāls
200 g gaišbrūnais vai baltais cukurs
3 ēdamkarotes melno piparu graudu
2 ēdamkarotes smaržīgo piparu graudu
1 ēdamkarote ķimenes
pāris laurlapas
pāris timiāna zariņi
pāris pētersīļu zariņi
5 krustnagliņas
2 kanēļa mizas gabaliņi
4 anīsa zvaigznītes
2 ēdamkarotes baltās sinepju sēkliņas
1 pirksta garuma ingvera gabals, nemizots, sagriezts rupjās šķēlēs
4 ēdamkarotes kļavu sīrupa
4 ēdamkarotes šķidra medus
2 nelobīti sīpoli, sagriezti 4 daļās
2 apelsīni, sagriezti 4 daļās

auksts ūdens – tik daudz, lai pilnībā nosegtu tītaru

Pildījumam, ja ir vēlēšanās kaut ko ielikt tītaram vēderā:
pāris āboli, nemizoti, sagriezti prāvos gabalos un sajaukti ar ēdamkaroti gaišbrūnā cukura
puse apelsīna

Apsmērēšanai:
75 g sviesta
3 ēdamkarotes kļavu sīrupa

Gatavot:

Sameklējiet piemērotu trauku tītara mērcēšanai – es vienugad lietoju īpaši šim nolūkam tirgū iegūtu 15 l tilpuma plastmasas spaini ar vāku, bet tas pa vasaru saplīsa, tāpēc šogad nopirku DEPO plastmasas kāpostu skābējamo mučeli, kas gan bija lielāka (30 l bija mazākais pieejamais izmērs) un drusku dārgāka nekā es vēlējos, bet piemērotāka pārtikas produktiem un kopumā brīnišķīgi atbilda manam noskatītajam mērķim.

Bļodā saberiet visas mērcējamās zupas sastāvdaļas izņemot apelsīnus un sīpolus, pielejiet aukstu ūdeni un labi samaisiet. Lieciet tītaru noskatītajā traukā, pārlejiet ar garšvielu miksli, piemetiet sīpolus un apelsīnus (no apelsīna gabaliem vispirms iespiežiet sulu pāri tītaram) un pielejiet aukstu ūdeni tā, lai tītars ir nosegts. Visu kārtīgi apmaisiet, izbaudiet jauko skatu:

tītars peld garšvielu zupā

…aizvākojiet trauku un nolieciet vēsā vietā uz apmēram 24 stundām. Piebildīšu, ka tītars kopā ar ūdeni ir makani smags, tāpēc tālredzīgi padomājiet par palīdzību, to pārvietojot uz balkonu vai pagrabu!

2 stundas pirms tītaram jāiet krāsnī, ienesiet to virtuvē – tas nepieciešams, lai gaļu dabūtu istabas temperatūrā un tā nebūtu auksta, lieki atņemot krāsnij siltumu. Stundu pirms laišanās krāsnī ielieciet tītaru izlietnē uz restēm vai uzmanīgi nopozicionējiet to virs caurdura, lai notek garšvielu sulas. Nosusiniet putnu sausu ar papīra dvieli.

Uzkarsējiet krāsni līdz 200 grādiem. Nelielā katliņā izkausējiet sviestu un iemaisiet tur kļavu sīrupu. Sagatavojiet cepešpannu, ko likt zem restēm, un cepeškrāsns restes drusku ieeļļojiet ar eļļā samērcētu papīra dvieļa gabaliņu.

Lieciet nosusināto tītaru uz muguras uz restēm, ja vēlaties to pildīt – ielieciet vēderā ābolus ar cukuru un “aizbāziet” vēdera dobumu ar pusapelsīnu – un sasieniet putna kājas “pie potītes”. Ar pīrāgsmērējamo otiņu rūpīgi viscaur apsmērējiet putnu ar sviesta-kļavu sīrupa maisījumu un lieciet krāsnī!

apsmērēts tītars, gatavs laisties krāsnī

Par cepšanas laiku: šādi sagatavotu (nomērcētu) tītaru atbilstoši svaram jācep:

5,5 kg – 2  stundas 30 minūtes
6,7 kg – 2 stundas 45 minūtes
7,5 kg – 3 stundas
9 kg – 3 stundas 30 minūtes

Kad uz cepešpannas iztek un sāk gruzdēt cukurs un tauki, pielej nedaudz karsta ūdens, lai nepiedeg. Cepšanas vidū tītaru var apklāt ar folijas segu (īpaši spārnus), lai tas neapdeg. Šo segu būtu jāņem nost pusstundu pirms cepšanas beigām, kad būtu labi putnu vēlreiz apsmērēt ar atlikušo sviesta-kļavu sīrupa smēri. Izcepšanās gatavību var pārbaudīt, iegriežot starp kāju un ķermeni – suliņām jābūt caurspīdīgām.

Izceptu tītaru izņem no krāsns un apsedz ar foliju, lai tas pusstundu-stundu atpūšas. Pa to laiku var krāsnī pabeigt cept dārzeņus vai sagatavot citas piedevas. Pirms pasniegšanas tītaru pārvieto uz piemērota servējamā trauka – es lietoju lielu ovālu metāla servējamo paplāti – un griež gabalos, parasti, sākot ar biezām šķēlēm no krūšu daļas.

Es nekad gaļas mērci tītaram klāt netaisu, bet pasniedzu to ar dzērveņu mērci, ko izvāru dienu vai pāris dienas iepriekš.

* Meklējiet brangus Latvijā audzētus tītarus pie zemniekiem Centrāltirgū! Es pēdējos gadus pērku no Tamāras, kas saimnieko “Jaunliepās”. Nesen biju pie viņas ciemos un ieskatījos tītaram acīs! Tītarus, zosis un citus putnus pirmssvētku laikā labāk iepriekš pasūtīt, piezvanot Tamārai (tālr. 29147357).

51 komentāri

  1. Hercogs

    Paldies par recepti!
    Šis putns ir kļuvis par mūsu ģimenes tradīciju jau gadiem!
    Vienmēr izdodas perfekti!
    Atšķiras tikai cepšana! Mēs putnu liekam “Pīlē” ar vāku un beigās apbrūninām bez vāka. Recepte lieliska un pārbaudīta gadiem! ??

Submit a Comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.




Ēdiena gatavošana ir dzīvības turpināšanai vitāli nepieciešama funkcija, kur prieku sniedz gan process, gan rezultāts. To var izbaudīt ar acīm, garšu, tausti, smaržu un citām maņām. Tas ir veids kā iepazīt citas kultūras. Tā ir pārsteigumu pilna radoša nodarbe, kurā dalīties ar mīļoto cilvēku. Vārdu sakot, gluži kā sekss 🙂


Jaunākie komentāri