No visiem saviem klejojumiem pa pasauli nekur citur neesmu piedzīvojusi tādas kulināras izvirtības kā Dienvidāfrikā. Par to man jāpateicas māsai, kura desmit gadus tur dzīvo (agrāk Johannesburgā, tagad Keiptaunā) un ģimenē mīlīgi tiek dēvēta par Ieviņu Āfrikā. ...
Varbūt jūs esat kādreiz pamanījuši veikala plauktā mazu, sarkanu burciņu ar uzrakstu “Sambal Oelek”? Kad pirmo reizi sastapos ar šo kulināro terminu kādā āziešu receptē, apsmējos par smieklīgo nosaukumu un izlēmu noskaidrot, kas tas ira. Vienkāršiem...
Malaizijas ziemeļrietumos ir Penangas sala (Penang), nosaukta vietējās riekstu palmas vārdā. Penangas galvaspilsēta Džordžtauna ir bagāta ar hinduistu un budistu svētvietām, bet netālu no tās džungļos atradu templi gardēžiem – Tropisko garšaugu dārzu. Tā bija...
Tažīnu pirmoreiz baudīju Marokā. Rīgā to atklāju tirdziņā Kalnciema un Melnsila ielu krustojumā saulainā sestdienas pēcpusdienā, kad izsalkuma un smaržu vilināta nonācu pie stenda, kur māksliniece Dace Draveniece tirgoja tažīna traukus ar skaisti apgleznotiem māla...
Ēdienu Barselonā var baudīt dažādi, ko mūsu mazā kompānija pavasara brīvdienās arī čakli darīja – apmeklējot pārtikas tirgus Mercat de la Boqueria un Mercat de Santa Caterina, lai iepirktu svaigus augļus, vārītas garneles un vītināto (serrano) šķiņķi vakariņām,...
Kad pirmo reizi Latvijā ieraudzīju veikalā citronzāli, no prieka gandrīz iekliedzos un nobaidīju savu māsīcu, ar ko tobrīd runāju pa telefonu. Tas notika Stockmann atklāšanas dienā un es jaunā veikala izpēti, protams, sāku ar ēdienu nodaļu, kur atradu daudz...
Ēdiena gatavošana ir dzīvības turpināšanai vitāli nepieciešama funkcija, kur prieku sniedz gan process, gan rezultāts. To var izbaudīt ar acīm, garšu, tausti, smaržu un citām maņām. Tas ir veids kā iepazīt citas kultūras. Tā ir pārsteigumu pilna radoša nodarbe, kurā dalīties ar mīļoto cilvēku. Vārdu sakot, gluži kā sekss :)
Jaunākie komentāri