Par frikadelēm
Man kopš bērnības ļoti garšo frikadeles. Daļēji tur vainojams Karlsons, kas dzīvoja uz jumta – Astrīdas Lindgrēnas grāmatā ir ļoti garšīgi aprakstītas Brālīša mammas gatavotās mazās “kotletītes”, kas, kā es tagad zinu, ir tradicionāls zviedru ēdiens,...Ēdiet pārtiku. Ne pārāk daudz. Galvenokārt augus.
Tas ir moto grāmatai, ko pašlaik lasu. Nosaukums oriģinālvalodā skan “In defense of food: an eater’s manifesto”, ko varētu tulkot apmēram tā “Aizstāvot pārtiku: ēdāja manifests”. Autors Maikls Pollans (Michael Pollan) ir žurnālistikas profesors Berklija...
Prāga
Līdz šim sabiedriskā ēšana Prāgā man vienmēr sagādāja vilšanos. Varbūt tamdēļ, ka pasākumu organizatori parasti uzstājīgi piedāvā noprovēt tradicionālos čehu ēdienus, kas neizbēgami ir knēdeļi (samirkusi baltmaize) un biezā panējuma kārtā iecepta gaļa. Vakar beidzot...
Laipni lūgti manā kulinārajā blogā!
Mīļie gardēži – šodien BEIDZOT atklāju savu kulināro blogu, ko esmu lolojusi kopš vasaras! Kas te būs: sadaļā Pārdomas regulārie ieraksti, t.i. kulināras dabas piedzīvojumi tuvu un tālu. Te ieliku arī atjaunotas versijas dažām savām mīļākājām gardēžu slejām, kas...Ingvers
Ingvers ir mana pēdējā laika mīļākā “viela”, ko es cenšos iekļaut savā ēdienkartē gandrīz katru dienu – ziemā tas sasilda, vasarā spirdzina, visos gadalaikos uzmundrina, aizdzen nelabumu, un kopumā ir bezgala veselīgs un vienkārši garšīgs. Tas ir...
Ēdiena gatavošana ir dzīvības turpināšanai vitāli nepieciešama funkcija, kur prieku sniedz gan process, gan rezultāts. To var izbaudīt ar acīm, garšu, tausti, smaržu un citām maņām. Tas ir veids kā iepazīt citas kultūras. Tā ir pārsteigumu pilna radoša nodarbe, kurā dalīties ar mīļoto cilvēku. Vārdu sakot, gluži kā sekss :)
Jaunākie komentāri