Līdz šim artišokus ne-konservētā veidā paretam baudīju restorānos ārzemēs, bet pati gatavot nevarēju saņemties – likās sarežģīti, arī pašus artišokus Latvijā nemaz tk vienkārši nopirkt nevar. Tad ekoveikalā Zaļā Govs vienudien ieraudzīju no Francijas tikko vestu pilnu kasti ar šiem daiļajiem dadžiem, paņēmu pārīti un nu ar pārliecību varu ieteikt jums visvienkāršāko recepti, kā tos pagatavot. Artišokam ir maiga, viegli skāņa garša, kas labi der kopā ar sinepēm, citronu, olīveļļu un sviestu.
Visvienkāršākais veids, kā pagatavot un baudīt artišoku, ir to izvārīt sālsūdenī veselu un tad ēst, plūcot pa lapiņai, katrai galu apmērcējot mērcē vai sviestā. Nesen Londonā, restorānā Hereford Road, tā arī darīju: man atnesa veselu novārītu artišoku, ko es lēnām lupināju, katru lapiņu apmērcējot sinepju-olīveļļas vinegretā un tad ar zobiem satverot, izsūcu labumu. Beigās, kad lapiņas noplūktas un “choke” jeb smalko pinku mudžeklis vidū izņemts, tiec līdz pamatnei, kuru var sagriezt ar nazi un ēst ar dakšiņu. Paēdis nebūsi, tā ir vairāk smalka uzkoda pirms pamatēdiena, bet process un maigās garšu nianses ir to vērts!
Viens liels artišoks (angliski šķirni sauc globe artichoke) kā uzkoda piemērots 1-2 personām
Vielas:
Artišoks, svarā 400-500 g
sāls
2 citroni
2 tējkarotes Dižonas sinepju
olīveļļa
pipari
Gatavot:
Lielā katlā uzvāra ūdeni. Artišokam nogriež kātu līdz pamatnei:
Liek verdošajā ūdenī, kam piebērta devīga šķipsna sāls un pievienota 1 citrona sula, turpat iemet izspiestā citrona pusītes, daļēji pārklāj ar vāku un uz nelielas liesmas vāra apmēram 30 – 40 minūtes.
Sagatavo mērci: pāris tējkarotes sinepes sajauc ar 1 citrona sulu, pievieno sāli, piparus un šļuku olīveļļas, visu labi samaisa (vai saputo ar kādu eletrisku putotāju) līdz iegūta krēmīgi plūstoša struktūra un jums patīkama garša. Ja nevēlaties krāmēties ar mērci, var iztikt vienkārši ar kausētu sviestu.
Kad dadzis gatavs (ja pavelk lapiņas, tās viegli atdalās), to izņem no ūdens un apgriež otrādi (ar kātiņa daļu virspusē), lai notek un atdziest.
Artišoku ēd, plūcot pa vienai lapiņai, sākot no apakšas, mērcējot tās mērcē, tad ar zobiem nosūcot nelielo gaļīgo gabaliņu – pārējo noliekot malā uz atsevišķa šķīvja. Kad tieciet līdz vidum, kur lapiņas ir rozīgi lillā un pavisam smalkas, tās noņemiet un metiet laukā, novāciet arī smalkās pinkas artišoka centrā (tas ir tā saucamais “choke”, no vārda aizrīties, jo ar tām tik tiešām iespējams aizrīties), līdz paliek pamatne jeb artišoka “sirds”, ko sagriež mazākos gabalos un arī apēd kopā ar mērci.
Lūk, bildes no baudīšanas procesa:
Ja nu jūs gadījumā interesē, cik šis dadzis maksā – veikalā “Zaļā Govs” ekoprodukcija no Francijas pašlaik kilogramā 5 eur, kas ir apmēram 2 eur gabalā.
Lūk Mārtiņa Rītiņa videopamācība, kā gatavot pildītus artišokus krāsnī – tajā viņš labi parāda, no kā artišoks sastāv un kā to pirms cepšanas apstrādāt.
Krista, varu ieteikt negriezt pie pašas pamatnes – 1-1.5cm kāta arī vēl ir mīksti un garšo tāpat kā artišoka “sirds”.
Es dabuju zinat ka vel ari der notievesanai.