So, you’re at a reception for this or that, and amongst the shop-small-talk you spot a foodie who’s new to town and wants to know where to eat in central Riga. The conversation explodes and before you know it, you’ve promised to email her The List. You are busy and overwhelmed with end-of-year work, but since eating well is close to heart, you compile the list in your sleep that same evening, and write it up the following night. Here goes mine, for all to share, enjoy and add on! Lasīt tālāk…
Paviršs, Pārspīlēti dekorēts ēdiens, Pārāk augstas cenas, Pārlieku stilīgs interjers… izklausās pazīstami? Nē, mēs neesam Rīgā. Šoreiz Cēsīs, konkrēti – Izsalkušajā Jānī. Lasīt tālāk…
Ko likt galdā Līgovakarā vai vest ciemos Jāņamātei?
Jau otro gadu Bērnu slimnīcas fonds starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā rīkoja dārza svētkus par prieku mazajiem pacientiem, viņu vecākiem un slimnīcas darbiniekiem. Šogad gan atbalstītāju, gan apmeklētāju bija vairāk kā pērn. Atnāca arī prezidenta kundze Iveta Vējone ar zemeņu grozu, ko izdalīja Minjons!
Mīļie draugi, sadarbībā ar foršo kafejnīcu Madam Brioš rīkošu kulināro meistarklasi, kur kopā gatavosim divas manas un manu draugu iemīļotas receptes – vistas aknu pastēti un pildītus sarkanos piparus.
Man bija iespēja ar dažiem aprunāties, un nu piedāvāju jums garāku viņu iespaidu versiju nekā to, ko pagajušajā nedēļā publicēju žurnālā IR.
Antons Bjūrs, Pīters un Sonja Frīzammeri
Svētdien Kaņepes kultūras centrā Facebook domubiedru grupa “Gribu palīdzēt bēgļiem” sarīkoja sirsnīgu Piparkūku Piedzīvojumu patvēruma meklētājiem, kas šobrīd dzīvo Muceniekos.
Foto: Krista un Martin Jakub (KKC)
Ir klāt gada nogale, kad daudz laika pavadīsim ciemojoties un uzņemot viesus. Galvenais, protams, ir sirsnīga kopābūšana nevis izēšanās, tāpēc padalīšos savā pieredzē, kā samazināt stresu un vairot prieku gada nogales svētkos. Priecāšos arī par jūsu ieteikumiem komentāros!
Liellopa gaļa ir Latvijas gardēžiem sāpīgs temats – mums nav šo dzīvnieku audzēšanas tradīciju, tāpēc labu steiku galvenokārt ēdam ārzemēs vai importētu. Bet lietas mainās uz labu, un man par to bija iespēja pārliecināties bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Rūķīši”.
Foto: Kaspars Teilāns
Trešais raidījums būs par pienu. Sāksim Džūkstē, pa vidu ciemosimies Tukumā un nobeigsim, kā parasti, Ingmāra virtuvē.
Foto: Kaspars Teilāns
Pagājušajā vasarā beidzot iemācījos – ko tas “bioloģiski” īsti nozīmē, un nu provēšu saviem vārdiem jums to pastāstīt.
Man liekas diezgan loģiski, ka pirmais raidījums “Ēdiena daba” būs par pamatlietām: bioloģiski audzētiem graudiem un maizīti, ko no tiem cep Svētes maiznīcā.
Atpūtas, nē, raidījuma “galviņas” filmēšanas brīdis kopā ar Ingmāru siena ķīpās. Foto: Kaspars Teilāns
Šovasar daudz laika pavadīju kūtīs un vagās, glaudot govis, meklējot olas, ostot zālītes, kaplējot nezāles un novācot ražu. Par šo privilēģiju pateicos kampaņas BioLoģiski rīkotājiem, kas man atvēra durvis uz daudzu Latvijas eko-zemnieku saimniecībām un sirdīm. Tas bija iedvesmojošs ceļojums, kurā sākot ar 18. oktobri ceru dalīties ar jums, kad TV3 sāks jaunu raidījumu sēriju ar nosaukumu “Ēdiena daba”.
Vakar, starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, Bērnu slimnīcas fonds sarīkoja dārza svētkus mazajiem pacientiem, viņu vecākiem un slimnīcas personālam. Vēl viens iemesls svinēt bija Vecāku mājas 5. jubileja. Šis raksts ir kā pateicība visiem lieliskajiem restorāniem un citiem kulinārajiem meistariem par sirsnīgo atsaucību, bez maksas cienājot lielos un mazos svētku apmeklētājus ar saviem gardumiem. Ceru, ka jūs guvāt tikpat daudz prieka kā jūsu meistardarbu baudītāji!
Pavāri darbā – Elmārs Tannis, Kārlis Celms un Ingmārs Ladigs cienā svētku viesus
Janvāra beigās Kuldīgas tūrisma attīstības centrs mani laipni uzaicināja uzstāties gadskārtējā novada tūrisma gada saietā, lai pastāstītu viesmīlības jomas uzņēmējiem par aktuālām tendencēm komunikācijā ar klientiem. Mans vēstījums īsumā bija: klienti ir jūsu labākā reklāma un klātbūtne internetā atvieglo jūsu viesiem iespēju par jums pastāstīt visai pasaulei. Gatavojot savu uzstāšanos, sarakstīju piezīmes par dažādām ar labu un sliktu viesmīlības praksi saistītām tēmām, ko tagad nopublicēju ar domu, ka varbūt kādam restorānam vai viesu mājai noder pirms tūrisma sezonas sākuma!
Draugi un radi man bieži jautā, kur Rīgā ir kāda jauna/lēta/dārga/latviska/forša/veģetāra/etc. vieta pusdienām. Tādas tiešām ir daudz, jo īpaši nišā starp ēdnīcu un restorānu. Piedāvāju savu iecienītāko pusdienotavu sarakstu trīs cenu grupās, ar uzsvaru uz jaunām vietām, kas vaļā mazāk nekā gadu.
Manas attiecības ar Londonu kļuva īpaši tuvas pirms 5 gadiem, kad tur dzīvoju divus mēnešus un paralēli darbam domnīcā DEMOS izmantoju katru izdevību baudīt bagāto kultūras un kulinārās dzīves piedāvājumu. Kopš tā laika vismaz reizi gadā cenšos atrast ieganstu turp aizbraukt un esmu izveidojusi savu mīļāko kulināro pieturvietu sarakstu, kas tapis, vadoties pēc draugu ieteikumiem un pašas ekspedīcijām. Ceru, ka jums noderēs!
Vakar pavadīju jauku rītu savas meitas Elzas dārziņā, kur stāstīju mazuļiem par veselīgu uzturu. To darīt mani lūdza citi vecāki, kad sapulcē apspriedām, kādus viesus gribam aicināt aprunāties ar bērniem par interesantām un svarīgām lietām. Dalos ar savu pieredzi, ja nu kādam citam noder!
Lillā burkāni, dažreiz dabonami ekoveikalā Unce Mārupē, Daugavas ielā 27a (importa) un Kalnciema ielas tirdziņā (vietējie)
Pagājušā gada nogalē mani aicināja vērtēt vairākus kulināros konkursus, tāpēc īsā laika posmā redzēju daudz dažādas ēdienkartes. Vēl tagad gar acīm griežas virkne kulināru svešvārdu un neveiklu tulkojumu, kas ēstuvēs brīvi pieejamo Wi-Fi spiež lietot, gūglējot kārtējo miglā tīto terminu. Vai tiešām nevar vienkāršāk?
To, cik Ziemassvētki var būt dažādi, pa īstam sapratu tad, kad vairs nebiju bērns un varēju svinēt, kā gribu.
Vairākus gadus svētku tītarus un citus putnus pērku Centrāltirgū pie Tamāras. Viņa mani visu laiku aicināja ciemos uz savu saimniecību, un nesen beidzot aizbraucu – gribēju ieskatīties tītaram acīs!
Kulinārā literatūra ir brīnišķīgs un ļoti ietilpīgs žanrs – papildus pavārgrāmatām ir sarakstīts milzum daudz pavāru memuāru, virtuves piedzīvojumu un vienkārši labu eseju. Piedāvāju savu izlasi, varbūt jums noderēs idejām Ziemassvētku dāvanām!
Šis ieraksts ir kā publiska pateicība Mufinu Džekam* par to, ka Rīgā (nu, vispār laikam Baltijā) beidzot var dabūt īstus beigeļus!
Nesen sociālajos tīkos atkal uzvirmoja diskusija par skolu ēdienu un veselīgām, bērniem piemērotām receptēm. Kāda ir maģiskā formula, kur veselīgs vienlaikus ir arī garšīgs, uzturvielām bagāts, ne pārāk dārgs un vēl ātri uztaisāms?
Ir lielveikalu maize, un tad ir maize, kas “norauj jumtu”. Jaunākajā žurnālā “Ir brīvdienas” uzrakstīju par maizi, kas cepta ar rokām un mīlestību, un cilvēkiem, kas to dara savam, draugu un klientu priekam.
mana piemājas beķereja vārdā “Bulka”
Pirmie Ziemassvētki. Pirmā dzimšanas diena. Pirmā mammītes dzimšanas diena. Pirmā māmiņu diena – bez manas mammītes.
28. aprīlī Londonā svinīgi nosauca šī gada 50 labākos pasaules restorānus – lūk, pilns saraksts. No Āfrikas kontinenta tajā iekļauts tikai viens, The Test Kitchen Keiptaunā, Dienvidāfrikā, kur man bija tā laime pirms pāris nedēļām vakariņot. Lūk, mani piedzīvojumi! 
Lasīt tālāk…
Lieldienas nāk! Piedāvāju gardumu un padomu apkopojumu no pašmāju un starptautisko internetu dzīlēm. Priecāšos, ja noderēs un komentāros padalīsieties arī ar saviem atklājumiem. Saulainas Lieldienas!
Jau sen par šo gribēju uzrakstīt, kad jaunajā žurnālā “Mans Mazais” ar izbrīnu izlasīju Dr. med. Zigurda Zariņa vērtējumu pelmeņiem, kur viņš cita starpā saka, ka “Reizēm man jautā, kas ir tā mehāniski atdalītā gaļa. Nav te nekādu noslēpumu, vienkārši no kauliem atdalīta gaļa!”. Gluži tik vienkārši vis nav, un arī par gaļu to grūti nosaukt – paskatieties, kā slavenais britu pavārs Džeimijs Olivers uzskatāmi demonstrē tās iegūšanu:
Pēc tam, kad izlasīti starptautiskie blogi par to, ko gardēžiem sola 2014. gads, piedāvāju savus gaužām subjektīvos un personiskos novērojumus par tendencēm, ko, kur un kā mēs Latvijā šogad ēdīsim. Subjektīvisms šajā izlasē kalpo drusku arī kā vēlējumu saraksts, jo pieminēju tās tendences, ko pati vēlos redzēt īstenojamies savā ēdienkartē un pārtikas iegūšanas/uzņemšanas paradumos.
zīlēju Jauno gadu Ziemsvētku pudiņa liesmās
Arī gardēžiem un kulināriem blogeriem dažkārt ir par maz laika vai par daudz slinkuma, lai gatavotu ēst. Tāpēc izdomāju radošu alternatīvu un pierunāju restorāna TERRA šefpavāru Fabianu, lai viņš ēdienkartē iekļauj dažas mana bloga receptes. Vakar TERRĀ rīkojām Frikadeļu ballīti, lai nosvinētu mūsu veiksmīgās sadarbības rezultātu, un tagad jūs visi esiet laipni aicināti to noprovēt!
TERRA šefpavārs Fabians, es un stūrī pa labi mans tētis
Ja esat izlēmuši rīt doties uz izstādi, piedāvāju īsu pārskatu par saviem garšīgajiem un interesantajiem atradumiem. Ceru, ka noderēs!
Pirms diviem gadiem starptautiskajā izstādē “Riga Food” uzzināju, ka Priekuļu laukaugu selekcijas institūts cenšas Latvijā ieaudzēt lillā kartupeļus (ieguvu pat vienu sēklas paraugu, ko pēcāk uzdāvināju kolēģei Ilzei Lipskai), un atklāju svaigo pilngraudu miltu/maizes veikalu Grauda Spēks, kas būtiski ietekmēja manus konditoriskos paradumus.
Veselības ministrijai nākošgad vajag vairāk naudas, preses konferencē pagājušajā nedēļā ziņoja ministre Circene. Viņai ir plāns – akcīzes nodoklis neveselīgai pārtikai.
Mana draudzene šodien RIMI pirktajās zaļajās un dzeltenajās melonēs konstatēja nitrātu daudzumu, kas divas reizes pārsniedz normu.
Atsaucoties lielajai interesei par bērnu uzturu, padalīšos pieredzē ar to, ko un kā gatavoju Elzai otrajā dzīves gadā. Ceru, jums noderēs, un arī paši neliegsiet savu padomus!
Lasīt tālāk…
Vakareiropā apgriezienus uzņem skandāls, kurā atklājies, ka maltajā gaļā un tās izstrādājumos (burgeros, lazanjā, desās u.c.) figurē zirgu gaļa – dažos gadījumos līdz pat 100%. Kā viens no potenciālajiem izcelsmes avotiem minēta Rumānija, kur nesen stājušies spēkā ierobežojumi ar pajūgiem pārvietoties pa ceļiem, tālab bez darba palikušie zirgi kaut kur jāliek. No šī pamācošā gadījuma ir vērts izdarīt secinājumus un lasīt sīko druku uz gaļas “izstrādājumu” produktiem veikalu plauktos. Lasīt tālāk…
Mīļie draugi, šodien manam blogam ir 3. dzimšanas diena! Sagadīšanās pēc man arī, tikai cipars drusku lielāks. Tāpēc šī ir laba diena, lai plānotu jaunus darbus un uzklausītu jūsu domas par tiem. Lasīt tālāk…
Problēmas, kļūdas un pārpratumi ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Arī restorānos. Mani pārsteidz, cik nemākulīgi Latvijā tās tiek risinātas – tā vietā, lai ieklausītos klienta viedoklī un izdarītu secinājumus, kas varētu nākt par labu biznesam, bieži pietrūkst pat elementāra “atvainojiet”. Lasīt tālāk…
Mana Ziemassvētku ēdienkarte nu jau daudzus gadus ir nemainīga un tās goda vietā ir tītars. Dažas receptes drusku atjaunoju un ieliku pirmajā lapā, ja nu jums noder plānojot savu svētku maltīti. Līksmi nosvinēt!
Sandras Kalnietes jaunākā grāmata “Prjaņiks. Debesmannā. Tiramisū”, kam atvēršanas svētki bij pagājušajā nedēļā, ir gan pavārgrāmata, gan dzīvesstāsts, gan fascinējošu ainiņu ilustrēts ieskats atjaunotās Latvijas valsts diplomātijas vēsturē. Ar mīlestību un humoru uzrakstīta grāmata, kas būs lieliska Ziemassvētku dāvana visiem, kam patīk ēst un lasīt!
Piparkūku mīklu piedāvājums pirms Ziemassvētkiem ir tik dažāds un kvalitatīvs, ka pati to nekad netaisu – labāk izvēlos ieguldīt laiku piparkūku apgleznošanā. Lūk mani iecienītākie piparkūku mīklas avoti, priecāšos, ja komentāros padalīsieties arī ar savējiem! Lasīt tālāk…
Pēc janvāra bloga ieraksta par kulinārajiem piedzīvojumiem Bērnu slimnīcā sazinājos ar Bērnu slimnīcas fondu un ierosināju palīdzēt savākt naudu bērnu barošanas krēsliņiem. Fonds atsaucās ātri un profesionāli, un nu mums visiem kopā ir iespēja šo problēmu atrisināt, lai mazie slimnieki vairs nebūtu jābaro klēpī vai gultā!
Ar asi smakojošu kūpinātu zivju mērci pārlieta putra – tādu atceros savā mūžā pirmo slimnīcas ēdienu, ko man, nelabuma un izsalkuma mocītai topošai māmiņai, brokastīs piedāvāja Stradiņu grūtnieču aprūpes nodaļā. Nonākot slimnīcā ir svarīgākas lietas, par ko raizēties nekā pārtika, tomēr arī tur parasti agrāk vai vēlāk nākas ēst. Nesenā pieredze kopā ar gadu veco meitiņu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Torņakalnā kļuva par iemeslu šim bloga ierakstam.
Mani pastāvīgie lasītāji droši vien nojauš, ka iemesls, kāpēc blogs šogad aizaug ar nezālēm, ir mana meita Elza, kurai jau ir gandrīz 10 mēneši un 8 zobi!
Tas nav saldējums, bet dažādi ķirbīši, sasaldēti porciju izmēra trauciņos
Mīļie draugi! Pagājušajā nedēļā man piedzima meitiņa, tapēc uz kādu laiku atlikšu kulināros eksperimentus, to aprakstīšanu un tiešsaistes konsultācijas. Pa tam lāgam lūdzu rocieties bloga arhīvā – gan jau neesat vēl paguvuši izmēģināt visas receptes 😉 Liels paldies par jūsu labajiem vārdiem un sirsnīgajiem Ziemsvētku vēlējumiem. Brīnišķīgu Jauno gadu un uz drīzu virtuālu atkalredzēšanos!
Sala Vecis man šogad atnesa divas pavārgrāmatas no Kandavas omītes Elzas mantojuma. Tajās ronamās receptes ir tik sulīgas, ka izlēmu ar dažām padalīties (gramatikas fašistus brīdinu, ka esmu saglabājusi oriģinālo 30-to gadu stilu un gramatiku).
Kas īsti ir šis auglis, ko latviski tirgū un veikalos sauc par aivu, bet angliski par quince, kas latviski, savukārt, nozīmē cidonija?
Deviņdesmito gadu beigās es mācījos Ženēvā, kur mans vīrs strādāja Latvijas pārstāvniecībā ANO. Svešumā valsts svētki likās daudz nozīmīgāks notikums, kam bija jāgatavojas un kas bija jāsvin, nevis tā kā pēdējos gadus esmu paradusi paņemt klāt vēl kādu brīvdienu un “kaut kur aizbraukt”.
Lasīt tālāk…
Ik pa brīdim kāds ilustrēts kulinārām tēmām veltīts žurnāls Latvijā izdziest, un tā vietā iedegas pāris jauni. Šis rudens bijis īpaši ražīgs un piedāvā vismaz trīs jaunus periodiskus preses izdevumus latviešu valodā, no kuriem šeit aplūkošu divus: Lasīt tālāk…
Tā mūs ar kolēģi šopēcpusdien laipni uzrunāja kafejnīcā “Sala” Dzirnavu ielā,
Ar šokolādi cauraustas bezē kūkas
Japānā var labi un lēti paēst, dienas gaitā knakstoties ar dažnedažādiem gardumiem, ko piedāvā ielu pārdevēji. Lūk īss ieskats no dažādām vietām, sākot ar Kioto un beidzot ar Mijadžimas salu!
Rīsu klimpiņas, iekrāsotas ar zaļo tēju, ļoti eleganti pasniegtas tieši ielas malā
Pasaules lielākajā zivju tirgū Tokijā darbdienu rītos agri salido tunči un citi jūras zvēri no visas planētas.
Tunča galva
Lieldienu svētdienu pavadīju, klīstot pa Imperatora dārziem Tokijā un vērojot, kā japāņi bauda hanami:
Japāņi bauda hanami (ķiršu ziedēšanas svētkus)
Man kopš bērnības ļoti garšo frikadeles. Daļēji tur vainojams Karlsons, kas dzīvoja uz jumta Lasīt tālāk…
Tas ir moto grāmatai, ko pašlaik lasu. Lasīt tālāk…
Mīļie gardēži – šodien BEIDZOT atklāju savu kulināro blogu, ko esmu lolojusi kopš vasaras!
Ingvers ir mana pēdējā laika mīļākā “viela”, ko es cenšos iekļaut savā ēdienkartē gandrīz katru dienu – ziemā tas sasilda, vasarā spirdzina, visos gadalaikos uzmundrina, aizdzen nelabumu, un kopumā ir Lasīt tālāk…
No visiem saviem klejojumiem pa pasauli nekur citur neesmu piedzīvojusi tādas kulināras izvirtības kā Dienvidāfrikā. Par to man jāpateicas māsai, kura desmit gadus tur dzīvo (agrāk Johannesburgā, tagad Keiptaunā) un ģimenē mīlīgi tiek dēvēta par Ieviņu Āfrikā. Lasīt tālāk…
Varbūt jūs esat kādreiz pamanījuši veikala plauktā mazu, sarkanu burciņu ar uzrakstu “Sambal Oelek”? Lasīt tālāk…
Malaizijas ziemeļrietumos ir Penangas sala (Penang), nosaukta vietējās riekstu palmas vārdā. Penangas galvaspilsēta Džordžtauna ir bagāta ar hinduistu un budistu svētvietām, bet netālu no tās džungļos atradu templi gardēžiem Lasīt tālāk…
Tažīnu pirmoreiz baudīju Marokā. Rīgā to atklāju tirdziņā Kalnciema un Melnsila ielu krustojumā saulainā sestdienas pēcpusdienā, kad izsalkuma un smaržu vilināta nonācu pie stenda, kur māksliniece Dace Draveniece tirgoja tažīna traukus ar skaisti apgleznotiem māla vākiem un cienāja apmeklētājus ar pašgatavotu vistas tažīnu.
Kad pirmo reizi Latvijā ieraudzīju veikalā citronzāli, no prieka gandrīz iekliedzos un nobaidīju savu māsīcu, ar ko tobrīd runāju pa telefonu.
Jaunākie komentāri