Šo bieži taisu ciemiņiem, jo piparus var iešaut krāsnī un uz stundu par viņiem aizmirst, kamēr māja pildās ar jauku Vidusjūras virtuvei raksturīgu smaržu. Veģetāriešiem draudzīgi!
Vielas (rēķinot 2 ēdājiem katram trīs pus-piparus)
3 lieli sarkanie pipari. jāizvēlas kantaini, ne trīsstūrveida formas, tā, lai uz pusēm pārgriezti, tie stabili stāvētu uz pannas
4-5 mazi tomātiņi
1 ķiploka daiva
3 anšovu filejas (ja jums pret tiem ir nopietnas pretenzijas, var arī nelikt)
nedaudz konservēti kaperi, tie vismazākie
apmēram 200 g Fetas siers
svaigs čili pipars, ja patīk “kodiens”
olīveļļa
svaiga maizīte pasniegšanai – piemēram, ciabatta
Gatavot
Uzkarsē cepeškrāsni līdz 180 grādiem. Cepešpannu izklāj ar cepamo papīru, kas gan uzķers garšīgās sulas, gan atvieglos pannas tīrīšanu. Piparus nomazgā un pārgriež gareniski uz pusēm tā, lai abas pusītes varētu stabili nolikt uz pannas. Kātiņus var atstāt klāt, bet ribas un sēklas uzmanīgi izkasa laukā. Kārto uz pannas.
Tomātus pārgriež uz pusēm, vai sīkākos gabalos, ja tie ir prāvāki. Ķiploku un čili sagriež plānās šķēlītēs. Piparu pusītēs visupirms lieka iekšā tomātu gabaliņus, pāris šķēlītes ķiploka un čili, tad anšova filejas pusīti un pāris kaperus. Virsū liek Fetas siera gabaliņus un visbeidzot katrā piparā ielej pāris ēdamkarotes olīveļļas:
Pipari, gatavi laisties krāsnī
Liek krāsnī uz 50 minūtēm – stundu. Pasniedz ar biezās šķēlēs sagrieztu maizi, ko apmērcē no pipariem iztecējušajā gardajā sulā.
Vakariņu tiesai es parasti rēķinu pusotru piparu uz pieaugušu ēdāju, savukārt uzkodai pietiks ar vienu piparu. Viss, protams, ir atkarīgs no piparu izmēra un izsalkuma, ja neticamā kārtā šie pipari ir palikuši pāri, tie ir ļoti garšīgi arī auksti.
Paldies Mārtiņam Rītiņam, no kura grāmatas “Mielasts ar Mārtiņu” ieguvu šo recepti!
Katrā piparā pāris karotes olīveļļas?! Man tas šķiet par traku…. Starp citu, nupat uzcepu Tavu citronu tarti. Stāv uz plīts un dziest. Neiznāca dikti smuka (maliņas nevienādas), un nenovaktēju – brūns pleķis uzmetās uz virsiņas, bet visumā šķiet, ka būs laba. Esmu nolēmusi rīt sadabūt kādu melleni, kazeni un jāņogu, uzbērt pūdercikuru, uzlikt tās melnās un sarkanās ogas (nedaudz) un dāvināt mammai dzimšanas dienā.
Par olīveļļu, nu es jau viņu protams karotēm nemēru… skaties droši pēc savas sajūtas un piparu lieluma. Doma ir, lai piparos cepoties veidojas burvīga sula, kura, iegriežot ar nazi, iztek pa visu šķīvi, un tad to uzslauka ar maizīti.
Tarte noteikti būs gana garda, ogas virsū + pūdercukurs = ideāls noformējums.
Kā es gaidu vasaru ar ogām, mazajām bietītēm un svaigu zaļumu jūru!!!
Kamēr nav jauno bietīšu, mēs ar prieku izmantojam vecās. Mums ir tāda recepte izvediojusies – un visiem nenromāli garšo. Vāram bietes vieglā etiķūdenī. Nemaz tik ilgi nav jāvāra. Pēc tām tās var izmantot dažādi – gan lielās šķēlēs dažādos lapu salātos (ļoti garšīgi ir ar spinātu lapiņām, maigu kazas sieru (ne fetu), kaut kādām sēklām un siltām biešu škēlēm – tur ir vieta visdažādākajām improvizācijām, pats galvenais – ka biete ir salda un tai ir ļoti patīkama struktūra). Vai arī aukstu bieti griež ripiņās un uzliek virsū auktsi kūpinātas sviesta zivs gabaliņu, uzmaļ drusku piparu. Neidomājami garšīga uzkoda! Var, protams, likt virsū arī kazas sieru un pāris ciedru viegli apgrauzdētu ciedru riekstiņu, bet ar sviesta zivi tai uzkodai vienmēr bijusi vislielākā piekrišana. Pamēģini kādreiz.
Paldies par ieteikumu, izklausās ļoti gardi! Saņemšos un pievērsīšos bietēm arī ziemas sezonā, kad esmu tās nepelnīti pametusi.
Vēl vari mēģināt cept bietes (veselas, ar visu mizu) cepeškrāsnī.Šveicē tādas pat pārdod labos pārtikas veikalos gatavas. Viņām visa tā miza tā kā pārogļojas un atlūp. Bet to mēs neesam mēģinājuši, neaizraujamies. Mana draudzene tikko ziņoja, ka pusotrā stundā neesot dabūjusi mīkstu. Mēs vāram (arī, protams, nemizotas), un tas patiešām nav ilgi un grūti, un tad tā biete var stāvēt lesdusskapī pat divas ndēļas un gaidīt savu triumfa brīdi šādā vai tādā paskatā un izmantojumā (zupās arī lieliski, sarīvētas). Mums tas ir kaut kas tāds, kam vienmēr “jābūt pie rokas”, tāpat kā (ideālā variantā) sasaldētam buljonam. Jā, vēl viens ieteikums biešu kremzupai. Buljons, rīvēta biete, krējums (pēc patikas), ingvers! Izrādās, ingvers ideāli iet kopā ar biežu zupu, ja gribas drusku attālināties no latviskā un krieviskā biešu zupas razklada.
manā variantā fetas sieriņam lieku klāt zaļās olīvas,sarkano sīpoliņu, baziliku un ciedru riekstus… 🙂
..bet tās jau ir variācijas..no kurām nav jābaidās 🙂 šo variantu noteikti pamēģināšu !
šī recepte mani uzrunāja pati pirmā (ja neskaita kūkas, taču tām vēl baidos ķerties klāt). Taču kad pipari jau bija gatavi, mans ēdājs pēkšņi paziņoja, ka viņam negaršo fetas siers principā … 🙁
Man gan garšoja, un tieši tā kā Krista saka – arī auksti bija lieliski.
Vienīgais jautājums – kāpēc viņi tik ilgi jācep? Tur jau pat it kā nav nekā “zaļa”, ja neskaita pats pipars? Bez tam man šķiet, ka mani pipari nesanāca tik koši kā bildē, jo pēc 50 min cepšanas bija jau sacepušies gandrīz caurspīdīgi.
Labdien!
Romāns man atgādināja kādu pasenu, bet jauku tikšanos “istabā”
Gribu no savas puses ( tās labākās ) izteikt prieku par šādu vietu, kur atrast gan idejas, gan līdzīgi domājošos, jūtošos un garšojošos. Interesi pielikšu vienu adresi iedvesmai. Tatjana Tolstaja arī ir lasījusi un par aprakstījusi šo grāmatu, kas tagad Krievijā ir bibliogrāfisks retums.
http://nuclphys.sinp.msu.ru/recipes/molohovec/index.html
Ar cieņu
Gundars Āboliņš
Sarkanos piparus ilgi cepot, tiem mainās garša – tā kļūst salda un īpaša. Ja pipari ir mazāki, tos var cept īsāku laiku (45 min). Vārdu skatos, skaties pēc izjūtas.
Sveiks, prieks, ka atnāci virtuālos ciemos 🙂 Paldies par saiti, noteikti apskatīšos!
gundaram un kristai – apskatījos grāmatas saiti..
visu cieņu 🙂
kaut būtu laiks un iespējas!!!
šis garšoja dievīgi..
Lai gan zinu ka viss, kas Tava bloga publicets, ir garsigs, tomer
sis parspeja visu – NETICAMI garsigi. Paldies no 5 edajiem.