Ēdiet pārtiku. Ne pārāk daudz. Galvenokārt augus.

Jan 28, 2010 | Pārdomas

Tas ir moto grāmatai, ko pašlaik lasu.  Nosaukums oriģinālvalodā skan “In defense of food: an eater’s manifesto”, ko varētu tulkot apmēram tā “Aizstāvot pārtiku: ēdāja manifests”. Autors Maikls Pollans (Michael Pollan) ir žurnālistikas profesors Berklija universitātē ASV, vairāku mūsdienu ēšanas paradumiem veltītu grāmatu autors un “New York Times Magazine” ārštata rakstītājs.

Grāmata pēta Rietumu pasaules ēšanas paradumus un konstatē, ka mūsdienu cilvēks aizvien vairāk patērē nevis pārtiku, kas radusies dabā, bet gan produktus, ko radījusi pārtikas industrija sadarbībā ar zinātni. Industrijas mērķis ir skaidrs: nopelnīt, saražojot iespējami vairāk lētākas ēdamlietas, kas  ilgi uzglabājamas. Rezultātā tas, kas rodams veikalu plauktos, bieži vien tikai attāli atgādina ēdienu. Autors par piemēru ņem tādu pamatproduktu kā maizi, atgādinot, ka kādreiz tā sastāvēja no miltiem, ūdens, rauga un šķipsniņas sāls, kamēr tagad uz kādas ASV populāras baltmaizes iepakojuma uzskaitīti:

Bagātināti balināti kviešu milti (bagātināti ar 7 sastāvdaļām, kuru ķīmiskos nosaukumus neņemšos iztulkot), ūdens, pilngraudi, augstas fruktozes satura kukurūzes sīrups, paniņas, kviešu lipeklis (gluten), raugs, celuloze. Tad vēl no katra mazāk par 2% (seko 20 sastāvdaļas, apmēram puse no tām ķīmiskas vielas, piemēram monokalcija fostāts un amonija sulfāts).

Neizklausās apetīti rosinoši, vai ne?

Pollans daļu grāmatas velta pārtikas industrijas viltībām atmaskojot, kā patērētājam cenšas iesmērēt “ēdienam līdzīgas lietas” (foodlike substances), izmantojot jaunāko diētu un veselīgas ēšanas modi. Man personīgi visnoderīgākie likās konkrēti padomi kā mūsdienās atpazīt pārtiku un ko/kā tieši vajadzētu ēst. Lūk daži no tiem:

– neēd neko, ko tava vecmāmiņa neatpazītu kā ēdienu;

– neēd neko, kas nespēj sabojāties;

– izvairies no produktiem, kuri satur sastāvdaļas, kas ir (1) nepazīstamas, (2) grūti izrunājamas, (3) skaitā vairāk kā piecas, (4) iekļauj augstas fruktozes satura kukurūzas sīrupu.

– izvairies no produktiem, kas uz iepakojuma uzmācīgi apgalvo, ka ir baigi veselīgi;

– iepērcies galvenokārt tirgū, nevis lielveikalos;

– ēd daudz augu, jo īpaši lapas un zaļumus;

– pārtikas ilgstošai uzglabāšanai izmanto saldētavu;

– pie iespējas lieto uzturā savvaļā augušu ēdienu (piemēram, meža ogas, sēnes un zvērus), ja vien tas neapdraud sugu iznīkšanu (piemēram, savvaļas lašu gadījumā konkrētās ūdenstilpnēs);

– ēd ilgdzīvotāju tautu tradicionālus ēdienus – francūžu, itāļu, japāņu, indiešu, grieķu;

– nemeklē vienu maģisko sastāvdaļu – tādas nav;

– maksā vairāk, ēd mazāk” jeb izdod vairāk naudas par mazāka apjoma kvalitatīvāku ēdienu;

– nepērc pārtiku sev turpat, kur degvielu automašīnai;

– ēd lēnām un ar baudu, vēlams kompānijā;

– gatavo pats un, ja iespējams, izaudzē vismaz kādu nelielu daļu no tā, ko ēd – kaut vai garšvielu puķpodā.

Vides aktīvists Jānis Brizga noteikti piebilstu – neēd zemeni ziemā, t.i. ēd sezonālu pārtiku, kas augusi tepat netālu, nevis ar lidmašīnu vesta no otras pasaules malas, tādējādi kaitējot videi. Par pārtikas ekoloģisko pēdu vairāk var uzzināt viņa rakstā politika.lv.

Man patīk, ka Pollens šos padomus nesludina kā vienīgos fundamentālos labas ēšanas principus, vien min kā vadlīnijas, kuras pie iespējas ievērot. Pati cenšos iespēju robežās tiem sekot, lai gan pavisam no lielveikaliem izvairīties nesanāk un arī kādu zemeni ziemā esmu apēdusi – konkrēti,  vienā pagājušā gada nogales Ziemsvētku ballītē biju sajūsmā par uzkodās pasniegtām maltos melnos piparos apvārtītām zemenēm – pārsteidzoši un ļoti garšīgi! Ar nepacietību gaidu jūniju un vietējās zemenes, ko apvārtīt piparos un marinēt balzāmetiķī ar svaigām bazilika lapiņām…




Ēdiena gatavošana ir dzīvības turpināšanai vitāli nepieciešama funkcija, kur prieku sniedz gan process, gan rezultāts. To var izbaudīt ar acīm, garšu, tausti, smaržu un citām maņām. Tas ir veids kā iepazīt citas kultūras. Tā ir pārsteigumu pilna radoša nodarbe, kurā dalīties ar mīļoto cilvēku. Vārdu sakot, gluži kā sekss 🙂


Jaunākie komentāri