Ja esat izlēmuši rīt doties uz izstādi, piedāvāju īsu pārskatu par saviem garšīgajiem un interesantajiem atradumiem. Ceru, ka noderēs!
Izstādes galvenā mērķauditorija ir viesmīlības industrijas profesionāļi, tāpēc “vienkāršam” apmeklētājam ceļojums pa abām lielajām hallēm var likties mulsinošs un nogurdinošs – īpaši, ja līdzi ir mazi bērni. Es ieteiktu sākt ar halli Nr. 1, pa labi no ieejas, kur izvietoti reģionālie kopstendi un ir visvairāk, ko ēst un nogaršot. Piedāvājums gan, diemžēl, ir ļoti vienveidīgs un liekas kaut kur redzēts – pārsvarā desas un citi kūpinājumi, sieri, medus, augļu un ogu sukādes, maize un citi miltu izstrādājumi. Mani uzrunāja žāvētas meža mellenes Latgales stendā (BEZ cukura, var ērti glabāt istabas temperatūrā un piebērt, piemēram, brokastu pārslām vai putrai), kaltētas šitāke sēnes Kurzemes stendā (z/s “Garīkas” saimnieks laipni izstāstīs, kā tās aug un kā ēst), arī sklandrauši bija supergaršīgi un maksā mazāk kā parasti Rīgas tirdziņos. Vidzemes stendā savukārt nopirku mazu, skaistu pudelīti ar Siguldas pagasta “Pīlādžos” ražoto ābolu šņabi, kas smaržoja līdzīgi kalvadosam – atzīstos, ka to vēl neesmu nogaršojusi, jo autovadīšanas spēju saglabāšanas nolūkā no šī piedāvājuma atteicos 🙂 Pirmajā hallē meklējiet arī Sirmā un Dreibanta garšvielu mikšļus grilēšanai, zivij, cūkai, vistai, pīlei un liellopam.
2. hallē (pa kreisi no ieejas) ir galvenokārt profesionālais aprīkojums – pārtikas pakojamās iekārtas, kafijas automāti un citi gadžeti. Tur atrast ko ēdamu ir samērā pagrūti – es ieteiktu sameklēt Dzintara saldējuma kiosku, kur var gan pagaršot, gan nopirkt dažādus izcilus sorbetus, kā arī mazītiņu stendu, kur saimnieko viens grieķu kungs, kas dāsni cienā ar burvīgām Kalamata olīvām un olīveļļu (to visu varēšot nopirkt jau pavisam drīz, kad viņš atvērs savu veikaliņu). Igauņu stendā var pagaršot un iegadāties gaileņu pulveri un dažādus ogu un augļu pulverus (ar Eiropas bioloģisko sertifikātu, nelielās burciņās) – es tos nopirku ar domu ziemā iemaisīt mērcēs un kūkās, nezinu vēl, kas tur sanāks, bet Latvijā tos vēl nepārdod, tāpēc katram gadījumam iepirku nelielu krājumu. Ja jūs vēlaties sarūpēt kaut ko vakariņām šodien vai pusdienām pēc nedēļas, halles dziļumā ir iespēja nopirkt garšīgos Vairāk Saules pildītos u.c. makaronus (man prieks, ka tos pārdod ērti safasētus vakuumiepakojumā tā, ka var glabāt ledusskapī ilgāk, nekā pērkot svaigus uz svara).
Kas man negaršoja – PURE šokolādes trifeles ar zemeņu (vai aveņu?) piedevu likās gaužām sintētiskas. Noteikti neieteiktu tērēt latu par kartupeļu spirāli uz kociņa, ko pārdot izstādes ārpusē – tas bija neganti eļļas piesūcināts un bezgaršīgs, nopirku izmisīga izsalkuma un Japānas atmiņu mākta, bet pēc viena kodiena izmetu miskastē…
Ja nāksiet uz izstādi ar mērķi paēst vai atklāt daudz jauna, jūs, visticamāk, piedzīvosiet vilšanos – degustējamie produkti ir samērā vienveidīgi un ne parāk veselīgi (cik var apēst maizi, sieru, kūpinājumus un sklandraušus, piedzerot ābolu šņabi vai vīnu?), bet izstāžu kompleksa kafejnīcas piedāvā parasto ēdnīcu barību.
Es arī atzīšos, ka lielu pārsteigumu šīgada izstādē man nebija. Ir liela daļa pastāvīgo dalībnieku, kuri stendus iekārto tajās pašās vietās, kur iepriekš. Tas palīdz izstādē orientēties, un ātri apiet stendus, kuros nevēlas uzkavēties. Tomēr ir daļa vairumtirgotāju, kas izstādes laikā atbalsta mazus pirkumus par vairumtirdzniecības cenām, turklāt produktus var degustēt, kas citkārt nebūtu iespējams. Tā es pēc ilgas degustēšanas un salīdzināšanas iegādājos vairākus balzamiko etiķus. Vēl es atklāju moldāvu ražojuma valriekstu un ķirbju sēklu eļļu. Tieši tāpat es nopriecājos par grieķu onkuli, kas tirgos olīveļļu un Kalamata olīvas, un ceru, ka arī grieķu oregano. Starp it kā biotirdziņos jau redzētu produkciju pamanīju kūpinātu stori. Un Augļkopības institūta jauno produktu – kaltētas augļu spiedpaliekas, kam ir ne tikai brīnišķīga krāsa, bet arī augsta uzturvērtība. Solīt solījās šo produktu laist apgrozībā jau nākamajā nedēļā. Un vēl man patika igauņu mocarella un maskarpone, kas bija garšīgāki par lielveikalu plauktos esošajiem vācu un poļu ražojumiem. Kā pēdējos varu pieminēt medījumu konservus bez E-vielām, kas nav košā krāsā, bet ir maksimāli dabīgi.