Man nav saldējuma mašīnas, bet tas nav šķērslis, lai mājās gatavotu saldējumu! Šogad atklāju saldējuma taisīšanas sezonu ar jaunu recepti:
Vielas:
4 citroni
250 Ricotta siera
1 l saldais krējums
200 ml piens
10 olu dzeltenumi
200 g cukurs
Gatavot:
Ja arī jums mājās nav saldējuma mašīnas, ielieciet lēzenu trauku – piemēram karstum-un-aukstumizturīgu biezu stikla šāli – saldētavā, lai atdziest. Šīs receptes apjomam būtu nepieciešams 3-litrīga tilpuma trauks.
Lielā katlā ielej krējumu un pienu un uz nelielas uguns uzsilda līdz gandrīz vārošs, bet gluži vēl nevārās. Olu dzeltenumus un cukuru ar mikseri puto, līdz sanāk bāls, biezs un apjomā ievērojami palielinājies gogelmogelis (apmēram 10 minūtes). Pielej olu masai nedaudz karstā krējuma, samaisa, tad olu masu lej katlā ar krējumu, un ar koka karoti maisot karsē uz ļoti mazas liesmiņas, līdz tas sabiezē (vismaz 10 minūtes). Šis ir bīstamākais moments visā saldējuma gatavošanas procesā – ja uguns būs par lielu vai nemaisīsiet pietiekoši bieži, olu dzeltenumi sarecēs vai masa var katla malas piedegt, tāpēc vaktējiet to rūpīgi! Kad dzeltenais saldais ķausis katlā ir drusku sabiezējis, noņemiet no uguns un ļaujiet atdzist. Šo procesu var paātrināt, ievietojot katlu aizkorķētā izlietnē ar aukstu ūdeni un ledus gabaliem, vai ziemā vienkārši izliekot ārā kupenā. Kamēr saldējums dziest, citroniem izspiež sulu un ar smalku rīvīti norīvē dzelteno miziņu.
Kad olu masa atdzisusi, tajā iemaisa citronu sulu, miziņu un rikotas sieru, lej atdzisušajā traukā un liek saldētavā. Tagad jums būs jādara saldējuma mašīnas darbs, proti, ik pēc 45 minūtēm trauks ar saldējumu jāņem laukā un rūpīgi ar putuslotiņu vai karoti jāsamaisa. Maisīšanas jēga ir panākt, ka saldējums sasalst vienmērīgi, tādējādi iegūstot patīkamu, maigu konsistenci. Pavisam kopā saldējums būtu jāapmaisa reizes 3-4, un tad jāatstāj uz nakti sasalt. Tāpēc labāk šo operāciju sākt dienas pirmajā pusē, lai nav pa nakti jāliek modinātājs un jāceļas maisīt saldējums 🙂
Ja jūsu rīcībā ir saldējuma mašīna, lejiet gatavo saldējumu tur iekšā saskaņā ar instrukcijām un tā izdarīs pārējo.
Pirms pasniegšanas saldējumu vajadzētu izņemt no saldētavas atlaidināties apmēram pusstundu.
Šo recepti atradu slavenās Londonas “River Cafe” īpašnieču, Džeimija Olivera skolotāju Rose Gray un Ruth Rogers pavārgrāmatā “Puddings, Cakes&Ice Creams”. Esmu abām dāmām bezgala pateicīga par teikumu, ar ko beidzas katra saldējuma recepte: “liec saldējuma mašīnā un seko ražotāja instrukcijai vai lēzenā traukā un to trauku saldētavā, apmaisi ik pēc pusstundas vai tamlīdzīgi“. Šis teikums bija izšķirošais grūdiens, pēc kura ar lielu entuziasmu un labiem panākumiem metos taisīt saldējumus.
Saki, bet kur Tu liec tos 10 olu baltumus? Ir kāda ašā receptīte ar ko vari padalīties?
Uztaisi bezē cepumus: http://krista.lv/2010/01/beze-kukas/
klau, pie vielām tu pienu neesi pierakstijusi, bet receptē figurē piens. kā ir patiesībā – vajag vai navajag pienu?
atvainojos par šo nolaidību, pierakstīju pie vielām arī pienu – 200 ml – ja neesi pielikusi, esmu droša, ka liela nelaime no tā neizcelsies 🙂 paldies par acīgumu!
ledusskapī saldējas saldējums pēc šīs receptes. ik pa 45 minūtēm varu aplaizīt nenormāli garšīgo putojamo slotu, ar kuru apciemoju saldētavu:)
Kaut kā man tā saldējuma štelle necietē. Visu darīju pēc rakstītā, bet pēc 45 min ejot apmaisīt nebija ne miņas, ka kaut kas sācis cietēt. Vēl pēc 45, tas pats. Cerēšu, ka pa nakti kaut kas mainīsies. Savādāk prāts būs skumjš 🙁
Izskatās, ka nesacietēs. 🙁 Kur varētu būt tā vaina? Prāts nu ir reāli skumjš, un darbs vējā un ingridienti arī.
Hmm, saldētavā parasti agri vai vēlu sacietē viss – uz cik grādiem tā ir noregulēta? Standarta mājas saldētavas parasti ir -15 līdz -20, un visam vajadzētu būt OK. Pirms likt saldētavā, masai jābūt pilnīgi atdzisušai.
Saldējums, protams, nesacietē pāris stundu laikā – sākumā masa būs putrveidīga un sabiezēs pamazām, pēc katrām 45 minūtēm jābūt biezākai un nākošajā dienā jābūt gatavam. Ceru, ka beigās sanāca 🙂
Pa nakti tomēr sacietēja, kaut gan pēc pirmajām 3 x 45 min, nebija nekādu izmaiņu.
Tikai viena ķibele,saldējumam viscaur ir sīki, drumstaloti ledus gabaliņi, ēdot tos ne tikai stipri jūt, bet tie ir viscaur. Tā kā čirkst. Pat atlaidinot saldējumu 30 min un nedaudz ilgāk, ledus gabaliņi nepazūd. Var jau saldēt līdz paliek tikai šķidra masa, bet tad no saldējuma nebūs ne miņas. Sēžu un netieku gudra, kur tā vaina.
Izklausās, ka Tava saldētava ir pārāk maiga/lēni saldē, ja pēc 3×45 minutēm nebija nekādu izmaiņu. Vai vari to noregulet uz vismaz -15?
Ledus kristālu klātbūtne saldējumā liecina par to, ka maisīšana salšanas procesā bijusi nepietiekoša, jo maisīšanas mērķis ir panākt labu konsistenci, sita starpā “salaužot” tos ledus kristāliņus… ar saldējuma mašīnu rezultāts ir garantēts, ar roku maisot tas ir atkarīgs no maisīšanas biežuma un acīmredzami saldētavas dabas. Man tā nekad nav gadījies.
Varbūt noregulē saldētavu un mēģini atkal? Ielikšu dažas mazāk darbietilpīgas saldējumu receptes, lai nav sajūta, ka lielas pūles vējā 🙂 Saldējums ir drusku tricky lieta, tas nekas, ka ar pirmo reizi nesanāca gluži ideāli. Ceru, ka nākošajās reizēs būs labāk!
tāāā:) kad es te saldēju to saldējumu? 22.jūnijā. šodien ir 3.jūlijs. šodien ēdu. tātad nosalis savas 2 nedēļas. varbūt tāpēc, ka tik ilgi marinējies, man tas ēdot mazliet lipa pie zobiem… varbūt krējums par ilgi savārīts? kad mielojos ar atdzisušo masu pirms saldēšanas un saldēšanas laikā gan nekas pie zobiem nelipa… izskatās, ka šī ir diezgan “tricky” recepte. būs jāpamēģina vēl, kaut kā prātīgāk:) varbūt zini, kas par vainu?
vispār es vienmēr agrāk taisīju nevārīto saldējumu – saputo atsevišķi olu dzeltenumus ar cukuru, baltumus, saldo krējumu, maskarponi (ja gribas). tad to visu liek kopā un fiksi samaisa vai nu ar saldinātu citronu sulu vai saspaidītām ogām, vai grauzdētu cukuru ar mandelēm (sadrupinātu griljāžu). šitais iet baigi fiksi, daudz ātrāk sasalst, es pat nemaisu, jo putojums pats par sevi ir gaisīgs, un turklāt vēl nav jādomā, ko darīt ar olu baltumiem.
Liels paldies par komentāru, es jau gaidīju! Laikam ir tā kā Tu saki, ka šī ir drusku tricky recepte – vairākām lietām jābūt perfekti, ieskaitot saldētavas temperatūru, lai izdotos labi. Manējais pie zobiem nelipa… man liekas, ka mājas saldējums noteikti neiegūst no ilgas glabāšanas ledusskapī – es nekad par pāris dienām ilgāk neglabāju. Atceros, kad nesen pirku Skrīveru saldējumu tirdziņā un prasīju tirgotājiem, vai varu glabāt 5 dienas vai cik nu man tur bija līdz ballītei, un viņi stingri pieteica ilgāk par burtiski pāris dienām neturēt, jo tādi saldējumi neesot domāti uzglabāšanai.
Likšu šo pieredzi aiz auss un turpmāk dalīšos ar drusku “drošākām” receptēm. Noprovē zemeņu sorbetu, tas noteikti sanāks pavisam labi 🙂
🙂 jā, tagad dienas kārtībā zemeņu sorbets, kamēr zemenes vēl ir. un pēc tam atgriezīšos pie citronu krēmīgā. laikam jau tā uzglabāšana pie vainas – tam vakaram, kuram taisīju, mainījās plāni, ciemiņi neatnāca un tā kā porcija bija dubultīga, negribējās kausēt vaļā. tad nu marinēju:(
Pēc tam būs jātaisa melleņu-laima-kokospiena saldējums, kas man šobrīd gaida saldētavā 🙂 Jānobildē un tad ielikšu recepti!
Mājās gatavots saldējums ir jāapēd uzreiz vai nākamajā dienā!
Ja nobrūk ballīte un ir jātiek galā ar dubultporciju, tad iesaku :
1)pusi apēst vakarā
2)otru pusi nākamjā dienā
3)var uzaicināt ciemos mani, es varu apēst arī dubultporciju 😉
Uztaisiju. Sanaca atspirdzinoši un gardi.
Esmu taisijusi vairāka veida saldejumus un tapec aizdomājos, kādu tad garšas niansi piešķir rikotas siers? Jo nekādu ipashu garšu nesajutu….
Cik saldejuma bus no sis masas?