Makaroni ar tomātu mērci ir vienkārša, veselīga un lēta ikdienas maltīte, ko taisu vismaz reizi nedēļā. Galvenokārt tāpēc, ka paštaisīta tomātu mērce ir garšīgs un veselīgs ēdiens, tā padodas bezgalīgām improvizācijām un sanāks arī tad, kad “mājās nekā nav”, ja vien pieliekamajā glabājat bundžas ar tomātiem savā sulā un kādu spageti paciņu. Tomātu sezonas plaukumā to, protams, vislabāk taisīt ar svaigiem dārzeņiem, bet nesezonā čaklie konservētāji var izmantot rudenī savārītus un sasaldētus tomātus.

Visas receptes ir aptuvenas – svarīgi saprast principus un tad eksperimentēt ar pieejamajām sastāvdaļām. Es visbiežāk izmantoju veselus tomātus savā sulā, raugoties, lai tiem nav pievienotas nekādas piedevas, piemēram, sāls vai citronskābe (citronskābe drusku samaitā garšu, savukārt sāli vienmēr labāk piebērt pašam). Tādus var nopirkt, piemēram, Biotēkās un citos ekoveikalos. Dažreiz lietoju sasmalcinātu tomātu produktu bez piedevām, ko itāliski sauc par passata – veikalos nopērkama pudelēs.

Gatavošana lielos vilcienos līdzīga visām mērcēm: ollīveļļā un sviestā sautē nomizotu un sakapātu sīpolu un citus dārzeņus, līdz mīksti. Tad liek klāt tomātus ar visu sulu un turpina sautēt nelielā karstumā apmēram 20 minūtes, laiku pa laikam apmaisot un sašķeļot veselos tomātus mazākos gabalos. Gaļu pievieno pa vidu, zirņus beigās, pasniedzot pārkaisa ar sarīvētu sieru. Par sieru runājot, iesaku ņemt labas kvalitātes cieto sieru, ko sarīvē katrai porcijai. Jau sarīvētos sierus veikalos neieteiktu pirkt – tie ir zaudējuši smaržu un garšu, būs dārgāki un glabāsies īsāku laiku nekā vesels siera gabals.

Pāris vārdi par makaroniem – es parasti lietoju itāļu, bez olām vai citām piedevām. Arī makaronus var uzvārīt negaršīgus, parasti pārvārot. Pareizi vārīt ir likt tos lielā daudzumā vāroša ūdens, kam devīgi pievienots sāls, vārīt bez vāka, atbilstoši uz paciņas norādītajam laikam, bet uz beigām vienmēr kādu izvilkt un pagaršot – varbūt jau ir gana. Eļļu vai citas taukvielas ūdenim klāt nelieku. Beigās makaronus daļēji nokāšu, atstājot peldēt ūdenī, lai nesalīp. Likums nosaka, ka mērce pagaidīs makaronus, bet makaroni vis mērci negaidīs!

Pamata tomātu mērce: sīpols, pāris ķiploka daivas, tomāti savā sulā, ja vēlas intensīvāku tomātu garšu pieliek ēdamkaroti tomātu pastas, maza šķipsniņa cukura, pēc garšas sāls, pipari, kaltēta raudene (oregano). Siltumam var pielikt drusku kaltētas čili pārslas.

Smalkāka tomātu mērce: papildus visam iepriekšminētajam kopā ar sīpoliem un ķiplokiem sākumā apcep arī sakapātu selerijas kātu un sarīvētu burkānu (es tos visus kopā sametu mazā, elektriskā smalcinātājā). Kad dārzeņi sasautējušies, tiem pielej glāzi baltvīna un pagaida, kamēr iztvaiko alkohols, atstājot vīna garšu. Tālāk liek klāt tomātus un gatavo kā iepriekš.

Tomātu mērce ar piedevām (es bieži ar piedevām papildinu vai “pagarinu” vakardienas atlikušo mērci): gatavā mērcē pirms pasniegšanas iemaisa noskalotus dzeltenos turku jeb auna zirņus (no bundžas vai novārītus), pupiņas, konservētus artišokus, sautētus spinātus, tvaicētus brokoļus, sakapātus pētersīļus un/vai baziliku, sadrupinātu fetas sieru vai kazas siera bumbiņas (tās padara mērci jauki krēmīgu). Ar piedevām, protams, var eksperimentēt bezgalīgi, atrodiet savu mīļāko kombināciju!

Svaigu tomātu mērce: lūk recepte

Tomātu mērce ar tīģergarnelēm: lūk recepte, to var taisīt gan ar svaigiem, gan konservētiem tomātiem un aizdaram beigās pieliet saldo krējumu vai kokospienu.

Tomātu mērce ar malto gaļu jeb Bolognese: lūk recepte. Šo mērci jāsautē ilgāk, tad tā ir garšīgāka

Tomātu mērce ar anšoviem jeb pasta alla puttanesca: lūk recepte

Frikadeles tomātu mērcē: lūk recepte. Garāks gatavošanas laiks uz frikadeļu viļāšanas rēķina

Tomātu mērces vietā makaronus var sajaukt ar krāsnī ceptiem ķirštomātiem vai kaltētiem tomātiem

Tomātu mērcē var gatavot olas (šakšuka)!

Romesco ir katalāņu recepte burvīgai aukstajai mērcei, kas gatavota no krāsnī ceptiem tomātiem un sarkanajiem pipariem